J. A. PLaudis, E. Ozola – Sakrālā Latvija

Cilvēki šai zemē ienākuši pirms 11 tūkstošiem gadu, bet rakstītie avoti aptver tikai pēdējo gadu tūkstoti. Par ko domāja, ko godināja un ko pielūdza mūsu senči? Vai viņi bija mežoņi, par kādiem tos tēloja svešzemju iekarotāji? Un kādi bija paši iekarotāji? Vai tikai verdzinātāji, bez dvēseles?

Lai iznāktu no pagātnes miglas baltā skaidrībā, rakstnieks Arvīds Jānis Plaudis pierakstījis psiholoģes Elizabetes Ozolas sensitīvos redzējumus par Latvijas senatni, par to, kas noticis svētkalnos, pie svētakmeņiem, bruņinieku pilīs, muižnieku mītnēs, dievnamos, līdz ar to ieskatoties aizgājušo paaudžu dvēselē, iepazīstot seno cilvēku garīgās attīstības metodes un rituālus.

Izrādās, ka Lāčplēsis bijis gaišredzīgi gudrs, bet ne pārdabiski stiprs vadonis. Teikas par cilvēku iemūrēšanu viduslaikos bieži atbilst patiesībai, un vispār ― teikas nav tikai fantāzijas.

““Sakrālā Latvija” palīdzēs lasītājiem atrast sev piemēroto avotu, akmeni, dievnamu, lai smeltos garīgās vibrācijas, stiprinātu veselību, iegūtu pacēlumu vai mierinājumu.”

A. J. Plaudis

Autori: E. Ozola, J. A. Plaudis